Vēl pāris gadus atpakaļ lasījām, ka Latvija kļuvusi par procentuāli nabadzīgāko Eiropas Savienības valsti. Saskaņā ar Eurostat 2008. gada pētījuma datiem nabadzības riskam Latvijā bija pakļauti 26% iedzīvotāju jeb 573 tūkstoši. Šobrīd šie skaitļi ir vēl dramatiskāki.
Atcerēsimies, ka saskaņā ar 2008. gada pētījuma metodiku par nabadzīgiem jeb nabadzības riskam pakļautiem tika uzskatīti visi, kuru ienākumi ir mazāki nekā 60% no vidējās algas valstī. Pārskata periodā 2. vietā ierindojās Rumānijā, bet trešajā Bulgārija. Lietuvā nabadzības riskam bija pakļauti 20% jeb 671 tūkstotis, bet Igaunijā 19,5% jeb 259 tūkstoši iedzīvotāju. Vismazākais nabadzības līmenis saskaņā ar pētījuma datiem bija Čehijā (9%), kā arī Holandē, Slovākijā (11% katrā) un Luksemburgā, kur nabadzībai nebija pakļauts gandrīz neviens. Kopumā 2008. gadā ES nabadzības riskam bija pakļauti 81 miljons iedzīvotāju jeb 16,5% no kopējā skaita. Tiesa, jāatcerās, ka nabadzīgs vācietis ir vairākas reizes bagātāks nekā nabadzīgāks rumānis.
Cik nabadzīga Latvija ir šobrīd ?
Saskaņā ar EUROSTAT 2011. gada pētījumu Latvijā dziļā nabadzībā dzīvoja 30,9% iedzīvotāju, kas ir par gandrīz 5% vairāk. Iepriekš trešajā vietā esošajā Bulgārijā ekonomiskās krīzes apstākļos nabadzības līmenis pieauga līdz gandrīz 44%, savukārt Igaunijā saruka līdz 8,7%, bet Lietuvā līdz 18,9% iedzīvotāju.
Eurostat medotika un datu ieguves paņēmieni paredz, ka informācija tiek apkopota un publicēta salīdzinoši novēloti. Tas neļauj precīzi noteikt to, kā lata stabilitātes noturēšana ir ietekmējusi iedzīvotāju turību pēdējo divu gadu laikā. Tajā pašā laikā varam salīdzinoši droši apgalvot, ka Eiropas kartē Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām, ja ne pati nabadzīgākā valsts. Lai tops piedzīvotu izmaiņas katram no mums ir jāveic savs mājas darbs – (a) jākļūst turīgiem, ne uz līdzcilvēku rēķina, (b) jāveicina valsts pārvaldes uzlabošana.
