Aptuveni pirms 252,28 miljoniem gadu no Zemes izzuda aptuveni 96% visu okeāna iemītnieku un ap 70% sauszemes iemītnieku. Šajā brīdī notikusī masu izmiršana ir vienīgā zināmā reize, kad izzuda arī lielākā daļa kukaiņu (83% ģinšu), kas tradicionāli pret šādām katastrofām ir pasargāti daudz labāk. Atkopšanās no šīs katastrofas Zemes iemītniekiem prasīja aptuveni 10 miljonus gadu. Kas bija par iemeslu šai katastrofai ?
Zinātnieki uzskata, ka šo procesu iespējams iedalīt divās daļās:
- klimata un vides pārmaiņas;
- globāla katastrofa (daudzu bolīdu ietriekšanās Zemes garozā, pieaugoša vulkāniskā aktivitāte un/vai pēkšņa, liela apjoma metāna hidrīta pacelšanās no jūras gultnes.
Izmantojot dažādu iežu analīzi Dienvidķīnā, Sibīrijā un Grenlandē, ir parādījušas vairākas versijas tam, cik ilgā laikā notika Lielā izmiršana. Viena no tām paredz, ka izmiršana notika divās fāzēs, kur katru šķīra 670 tūkstoši līdz 1 miljons 170 tūkstoši gadu. Otra teorija, kas šobrīd jau ir nedaudz novecojusi paredz, ka izmiršana notika divās fāzēs, kas bija nošķirtas par aptuveni 9,4 miljoniem gadu. Pirmajā no fāzēm bojā gāja vairums sauszemes dzīvnieku, bet otrajā aptuveni 80% jūras iemītnieku.
2011. gada janvārī zinātnieku komanda Kanādas Ģeoloģisko pētījumu centra pētnieka S. Grasby vadībā ziņoja par atklājumiem Buhanana ezera tuvumā esošajās magmas nogulās. Saskaņā ar pētnieku sniegto informāciju, pārskata periodā vulkānisko aktivitāšu rezultātā gaisā tika izmesti aptuveni 3 triljoni tonnas ogles daļiņu, kas savienojumā ar citiem indīgiem elementiem varēja novest pie Lielās izmiršanas.
Galasecinājums – Lielā izmiršana nebija vienas dienas process, bet gan process, kas norisinājās vismaz vairākus desmitus tūkstošus gadu. Pilnīgi, iespējams, ka vairāku bolīdu ietriekšanās Zemes virsmā veicināja vulkāniskās aktivitātes, kas savukārt noveda pie atmosfēras un okeānu saindēšanas, padarot to dzīvībai daudz nelabvēlīgāku. Tam sekojošās klimata izmaiņas varēja būt sākušās jau pirms katastrofiskajiem notikumiem, kas tās tikai paātrināja.
Kādēļ atkopšanās no katastrofas bija tik ilga ?
Jaunākie pētījumi liek domāt, ka atkopšanās prasīja ļoti ilgu laiku, jo ūdens temperatūra okeānos bija paaugstinājusies līdz +40 C, kas ir pārāk karsta temperatūra, lai tādā varētu dzīvot lielāki organismi. Tiesa, pilnīgi iespējams, ka temperatūra bija vēl augstāka, taču precīzu laika apstākļu prognozes noteikšanu būtiski apgrūtina notikumu norises vecums. Sevišķi liela šī neskaidrība ir attiecībā uz okeānu gultni, jo tektonisko plātņu kustības rezultātā gultne pilnībā pārmainās aptuveni 200 miljonu gadu laikā.
Šobrīd mēs dzīvojam salīdzinoši mierīgā periodā, taču jāatceras, ka visa saprātīgā cilvēka attīstība pat pie fantastiskākajām prognozēm nav ilgāka par vairākiem simtiem tūkstošiem gadu. Pat šajā periodā mēs esam piedzīvojuši vairākus ledus laikmetus un būtiskas klimata pārmaiņas. Tādējādi varam droši apgalvot, ka pārmaiņas ir neatņemama Zemes dzīves sastāvdaļa un no tām nebūtu jābaidās vai par tām jāsatraucās. Priecāsimies, ka esam piedzimuši tieši šajā laikā, kas ir tik labvēlīgs mūsu garīgai attīstībai.
Kur uzzināt vairāk ?
Ja Tevi ieinteresēja tas, kā notika Lielā izmiršana un dzīvības uz Zemes pārmaiņas, meklē šādas frāzes (angliski) – Great Extinction, vai Permian–Triassic extinction event.
