Saskaņā ar The Daily Telegraph publikāciju starptautiska klimatologu grupa 2010. gādā Šveices Federālā mežu, sniegu un ainavu izpētes institūta speciālista Ulfa Bruntgena vadībā veikto pētījumu – Romas impēriju pie bojājejas novedušas klimata izmaiņas mūsu ēras 3. – 5. gadsimtā.
Pētījums balstās uz arheoloģiskiem izrakumiem Vācijas, Francijas, Itālijas un Austrijas teritorijā, kuru laikā tika atsegti dažādi objekti, t.sk koka artefakti un veseli koki. Kopējais izmantoto arheoloģisko objektu skaits sasniedza 9000 un to vecums sasniedza līdz pat 2500 gadus. Pētnieku grupa pievērsa sevišķi uzmanību koka gadskārtu tīklojumam un izdarīja šādus secinājumus :
- periodi, kas vasaras bija siltas un mitras sakrīt ar Eiropas civilizācijas vēstures uzplaukuma periodu (Romas impērija gadu tūkstošu mijā) un augstajiem viduslaikiem Rietumeiropā (XI – XIV gadsmitā).
- Romas impērijas pagrimuma periodi (ekonomikas pagrimums, pilsoņu kari, impērijas šķelšanās) sakrīt ar salīdzinoši aukstiem un sausiem klimatiskajiem apstākļiem. Tiek pieļauts, ka klimatiski nelabvēlīgi laikapstākļi negatīvi ietekmēja Romas impērijas vienu no vadošajām nozarēm – lauksaimniecību, kā rezultātā tā vairs nebija spējīga nodrošināt impērijas centra un provinšu normālu sadzīvošanu.
- 3. – 7. gadsimtā notikuši lielā tautu staigāšana lielā mērā saistīta ar nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem pārceļotāju mītnes zemēs. Jāatgādina, ka lielās tautu staigāšanas laikā pārceļoja ģermāņu, slāvu, tjurku un citu cilšu pārstāvji milzīgos apjomos.
Vērts pieminēt, ka pētnieku izdarītie secinājumi nav nekas pilnīgi jauns. Teorija par klimatisko apstākļu ietekmi uz valstu varenību un politiskajiem procesiem radās jau 18. – 19. gs, tomēr pētnieku būtiskākais pienesums ir gūtie pierādījumi.
