top menu

Vai ASV valdība nepieciešamības gadījumā varētu atslēgt internetu ?

Klusēšana nav zelts. Iesaki citiem. Share on Facebook0Share on Google+0Tweet about this on Twitter
Saskaņā ar laikraksta “Time” 2010. gadā sniegto informāciju, liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka ASV valdība izstrādā “slēdzi”, ar kura palīdzību vajadzības gadījumā varētu atslēgt internetu. Cik tajā visā bija patiesība ?
“Time” atsaucās uz trīs ASV senatoru iesniegto projeku “Likumam par kibertelpas kā nacionālā īpašuma aizsardzību” (Protecting Cyberspace as a National Asset Act). Tiesa no likumprojekta teksta nav precīzi saprotams, kādas tieši pilnvaras varētu iegūt ASV prezidents un vai tas tiešām dotu iespējas atslēgt daļu interneta vai pat pilnīgi visu globālo tīmekli.
Vērts pieminēt, ka saskaņā ar ASV 1934. gada Komunikāciju likumu (Communications Act), prezidentam jau ir tiesības ārkārtas stāvoklī, t.sk. karastāvoklī atslēgt telekomunikācijas kabeļus (wire communications). Jaunais likumprojekts savukārt paredz iespēju atslēgt atsevišķus tīmekļa segmentus no kritiski nozīmīgas infrastruktūras (“critical infrastructure“). Kas tiek saprasts aiz šīs frāzes un kādas varētu būt ASV prezidenta galējās pilnvaras likumrojektā nav precizēts, taču var pieņemt, ka kritiskā infrastūra ir jebkuri ASV komunikācijas tīkli, ko tā uzskata par būtiskiem savai drošībai.

Vai ASV darbība ir kas ārkārtējs ?

Īsā atbilde – Nē. Katra valsts tiecas aizsargāt savus pilsoņus vai vismaz elite izliekas, ka cenšas to darīt, lai varētu turpināt valdīt. Pāris mēnešus iepriekš, 2010. gada jūlijā, tomēr notika kāds notikums, kas daudziem paslīdēja bez uzmanības, taču bija daudz nozīmīgāks. 2010. gada jūlija beigās interneta domēnvārdus uzraugošā organizācija – ICANN nāca klajā ar paziņojumu, ka darbību uzsākusi jauna drošības sistēma – DNSSEC, kas aizsargās interneta lietotājus no kibernoziedzniekiem, kas vēlas saņemt piekļuvi kredītkaršu un debetkaršu datiem un lietotāju privātai informācijai. Ieviestā tehnoloģija jau darbojas ASV un pārbaudes režīmā arī atsevišķās Eiropas valstīs. Izmantojot DNSSEC, ir iespējams pārliecināties par lietotāja apmeklētās interneta vietnes adreses ticamību, jo katrai no tām tiek piešķirts unikāls “digitālais paraksts”. Brīdī, kad lietotājs saņem epastu no kādas adreses, DNSSEC nosaka vai nosūtītāja adrese atbilst reālajai adresei vai arī ir izmantots kāds paņēmiens, kas ļauj viltot šos datus.

Interneta brīvības atbalstītāji kritizēja DNSSEC tehnoloģiju, norādot, ka DNS atslēga var tikt izmantota kā paņēmiens, lai slēgtu atsevišķu domēnu vai pat domēnu grupu izmantošanu, neļaujot to lietošanu interneta ietvaros. Tas vēl ir tikai sākums.

Papildus tam ICANN jau ir radījusi citu programmu – DNS tīkla kriptogrāfisko atslēgu, kas vizuāli atgādina bankas karti. Izmantojot šo karti, ir iespējams pārstartēt visu internetu, taču, lai nepieļautu šīs tehnoloģijas izmantošanu ļaundabīgiem nolūkiem pati dns tīkla kriptogrāfiskā atslēga ir sadalīta septiņās daļās, no kurām katra atrodas pie atsevišķa, īpaši nozīmēta cilvēka. Lai tīklu pārstartētu ir kopā jāsanāk vismaz 5 cilvēkiem (programmētāji). Kādās situācijās interneta pārstartēšana varētu būt nepieciešama gan netiek precizēts, taču kā viens no variantiem tiek minēts liela mēroga kiberteroristu uzbrukums.

Kas ir šie programmētāji un, kādēļ tieši viņu rīcībā tiek nodotas tik būtiskas pilnvaras nav līdz galam skaidrs. Jāatceras, ka ICANN nav kādai valstij pakļauta organizācija, bet vienkārši nevalstiska organizācija. Atbildot uz virsrakstā uzdoto jautājumu – Vai ASV valdība varētu atslēgt internetu ? To mēs nezinam, taču jāņem vērā, ka ASV ir pasaulē lielākā militārā lielvara, kas katru gadu militāriem mērķiem atvēl vairākus simtus miljardu, bet tās izlūkošanas spējas ir vislielākās pasaulē. Ja kāds vēl bez ICANN var atslēgt internetu, tad ASV vai Ķīna, visticamāk, būtu kandidāti nr. 2.

Klusēšana nav zelts. Iesaki citiem. Share on Facebook0Share on Google+0Tweet about this on Twitter

,

Comments are closed.