Dzīvošana lauku mājā vai vismaz gada siltajā laikā vasarnīcā ir daudzu latviešu sapnis. Lai dzīvotu komfortabli ir vajadzīgs ūdens un, ja nevēlaties to regulāri vest no avotiņa vai prasīt kaimiņiem, mājā ir vajadzīgs pastāvīgs ūdens ieguves avots.
Aka ir vieglākais un parasti arī lētākais variants kā tikt pie ūdens.
Ar ko jāsāk akas rakšana
Latvijā varam lepoties ar ievērojamiem virszemes un pazemes ūdeņu krājumiem. Attiecīgi tikt pie ūdens var praktiski jebkurā vietā, bet jārēķinās, ka, sākot rakt kalna galā, būs jārok būtiski dziļāk kā rokot ielejā.
Vietas izvēle
Senie latvieši, izvēloties vietu akai, vadījās pēc ārējām zīmēm – mitrāka zeme, vieta, kur aug mitrai vietai pielāgojušies ūdensaugi. Vēlākos gados parādījās ideja par āderēm (par to nedaudz vēlāk).
Svarīgs faktors, pieņemot lēmumu, bija arī akas attālums līdz mājai, kūtij vai stallim. Labai akai ir vajadzīgs ne tikai tīrs un garšīgs ūdens, bet ir arī jābūt pietiekami tuvai, lai to var ērti izmantot. Mūsdienās tas vairs nav tik būtiski, jo akā varam ielaist sūkni, bet agrāk neviens negribēja nest smagus spaiņus tālāk kā tas patiešām bija nepieciešams.
Papildus jālūko, lai aka nebūtu kanalizācijas vai citu piesārņojuma avotu tuvumā. Pats sliktākais būtu izrakt dziļu aku un atklāt, ka ūdens tajā smird pēc kanalizācijas.
Viens nav cīnītājs
Darbs nav viegls. Ir vajadzīgs vismaz viens, labāk divi palīgi, kas vilks ar spaiņiem ārā zemi vai nomainīs viens otru, kad aptrūksies spēks.
Darbu sadalījums varētu būt šāds:
- Pirmais rok bedri,
- Otrais velk pie striķa piesietu spaini augšā,
- Trešais uzvilkto spaini satver un izber netālu no akas.
Kā redzams ir iespējams iztikt bez trešā cilvēka, bet vienam pašam šādu darbu veikt nebūs prāta darbs.
Lai smago spaiņu celšana būtu vieglāka, vēlams izveidot trīskāji, kurā iestiprināts trīsis vai labāk trīšu sistēma, kas padarīs spaini vismaz divas reizes vieglāku.
Darbs nav viegls un, ja mugura netur slodzi, rakt pašam atkrīt. Attiecīgi jāmeklē vietējie akas rakšanas speciālisti. Parasti tie nāk pārī. Viens vecāks un pieredzes bagātāks vīrs un otrs spēcīgs racējs.
Tas, cik ātri izraksiet aku būs atkarīgs no augsnes sastāva un pašu spēka. Ja paveiksies tīrs dzeramais ūdens būs jau 3 m dziļumā, bet var nākties rakt arī vairāk kā 25 m dziļumā un dzīties cauri dolomīta slānim. Attiecīgi process var aizņemt divas, trīs dienas vai visu vasaru.
Saprast, cik dziļi būs jārok var palīdzēt zemes dzīļu karte, kurā redzami Latvijas pazemes ūdens resursi un arī citi derīgie izrakteņi. Izvēlieties sadaļu “Zemes dzīļu informācija > Pazemes ūdeņu fona slāņi” Otra iespēja ir paļauties uz rīkstniekiem, taču jārēķinās, ka to prognozes ne vienmēr ir precīzas.
Drošība pirmajā vietā
Arī drošība ir svarīga. Akas rakšanas laikā vienmēr ir vajadzīgs kāds, kas var racēju izcelt no bedres un izsaukt palīgus. Iespējas nomirt vai savainoties, rokot aku ir vairākas.
- Neprasmīgi rīkojoties aka var iebrukt, aprokot cilvēku, kas tajā atrodas.
- Racējs var noģībt (asinsspiediens) vai savainoties.
- Dziļās akās var uzkrāties ogļskābē gāze un racējs var nosmakt (šis vairāk vecās akās).
- Velkot spaini augšā, tam var notrūkt rokturis un uzkrist uz galvas.
- Akā var strauji kāpt ūdens līmenis un racējs var noslīkt (reti, bet var gadīties).
Lai sevi pasargātu, racējam ir jāvelk izturīga celtniecībai vai alpīnismam paredzēta ķivere. Tāpat obligāti jāvelk sistēma, kurai piestiprināta virve ar otru galu ārpusē. Ja gadīsies problēmas, augšējie vienmēr varēs palīdzēt un izvilkt ārā.
Jāņem arī vērā, ka strādāt būs vieglāk un patīkamāk vasarā, sausā laikā, kad zeme pilnībā apžuvusi.
Jāsagādā akas grodi
Mēs nemēģināsim būvēt akas pēc sentēvu metodēm ar ķieģeļu vai dēļu sienām. Tā vietā izmantosim betona aku grodus.
Akas grodi ir cilindriskas formas un dažādu izmēru. Atšķirties var ne tikai groda betona slāņa biezums, bet arī platums un augstums. Platums var variēt no 90 cm līdz 100 cm, bet augstums no 70 cm līdz 200 cm, biezums var atšķirties par pāris centimetriem. Akas grodu augšpusē ir iestrādātas speciālas gropes, kas ļauj tos samērā vienkārši savienot, vienu uz otra.
Vairumā gadījumu tiek izmantoti tradicionālie betona grodi metra platumā. Plānāki un mazāki grodi būs vieglāki, bet, ja izmantosiet auto pacēlāju, kas novietos grodus vienu uz otra, svars nav nozīmīgs faktors. Mazos var mēģināt pārvietot arī spēcīgi vīri saviem spēkiem.
Cik grodus pirkt? Sākotnēji vēlams atvest vismaz trīs, piecus grodus un vajadzības gadījumā tos piepirkt klāt. Grodus var pasūtīt internetā vai iegādāties tuvākajā celtniecības preču veikalā.
Lai novērstu iespēju, ka grodu netīrumi nokļūst akas ūdenī, tos pirms lietošanas vēlams izmazgāt ar augstspiediena mazgātāju vai vismaz ar trauku mazgājamo līdzekli un pēc tam kārtīgi noskalot.
Sākam rakt aku
- Sākotnēji izrociet vienu metru dziļu, groda platuma bedri un novietojiet tajā pirmos divus grodus – vienu virs otra un turpiniet rakt. Varētu arī mēģināt rakt uzreiz dziļāk, bet, kādēļ riskēt ar savu dzīvību?
- Rokot grodi pakāpeniski slīdēs lejā, bet jārok vienmērīgi visās pusēs, lai grods nesašķiebtos.
- Kad grodi noslīdējuši vēlamajā līmenī uzlieciet auģšējam akas grodam nākamo posmu un turpiniet rakšanu.
Būtībā process ir līdzīgs torņa, kuram pastāvīgi tiek izrakta apakša būvēšanai. Zaudējot pamatu grodi slīd zemāk, līdz brīdim, kamēr pārtrauksiet rakt un pēc tam noslīdēs vēl nedaudz dziļāk.
Pirmo sasniegsiet gruntsūdeni, aptuveni divu metru dziļumā. Tas vēl nav dzeramais ūdens. Turpiniet rakšanu.
Dzeramais ūdens parādīsies ātrākais vēl pēc metra (trīs metru dziļumā), taču ar to vien nepietiek.
Svarīgi ir sasniegt dzeramā ūdens pazemes slāni, kas spēj nodrošināt pietiekami ātru ūdens piegādi, lai varētu apmierināt mājā dzīvojošo vajadzības.
Rokoties zemē, pamanīsiet, ka virzāties cauri dažādas krāsas un sastāva zemes slāņiem. Daļa no tiem būs gaiši, citi tumši, iespējams, kādā brīdī parādīsies kūdra, gliemežvāki, māla vai dolomīta slānis. Visu nevajadzīgo ir jāsmeļ ārā, līdz brīdim, kamēr sasniegsiet slāni, kur zeme paliek smilšaināka un pieplūst tīrs ūdens.
Ja raksiet dziļāk par 20 metriem, ir vajadzīga Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra atļauja zemes dzīļu resursu izmantošanai (skat. infografiku). Vai kāds no malas kontrolēs, cik dziļa ir jūsu aka? Nē, līdz ar to atļaujas izņemšana paliek uz pašu sirdsapziņas.
Kad īstā vietā būs sasniegta, ūdens var sākt celties strauji un ir jābūt gataviem evakuēties. Pretējā gadījumā var nākties nopeldēties.
Ko darīt, ja sasniegts dolomīta slānis un netiekat cauri? Jāņem perforators un jākaļas cauri vai jāpamet darbs pusratā un jārok citā vietā, bez garantijas, ka tur neatkārtosies tas pats.
Ūdens pārbaude un attīrīšana
Pirmajās dienās vai pat nedēļās ir jārēķinās, ka aku vajadzēs vairākas reizes izsmelt vismaz līdz pusei, lai izsūktu netīro ūdeni.
Ideālā variantā vajadzētu dabūt ārā visus netīros piemaisījumus, lai akas dibenā paliek tīra smilts. Ja jūsu akas grunts ir atšķirīga un smilts tajā nav, varat iebērt pāris spaiņus tīras, skalotas grants.
Kad ūdens ir noskaidrojies, pārbaudiet tā kvalitātes “uz aci”. Jācer, ka viss izdevās lieliski.
Ja vēlaties būt droši par ūdens kvalitāti, pārbaudiet to laboratorijā, piemēram, BIOR vai EGL. Analīžu rezultāti parasti ir gatavi divu, trīs dienu laikā.
Samērā bieži Latvijā ūdenī konstatē paaugstināts dzelzs vai kaļķa daudzumu. Atšķirībā no spices vai dziļurbuma, aka ar dzelzi tiek galā saviem spēkiem (oksidē) un nekāda papildus attīrīšana nav vajadzīga.
Ar kaļķi ir sarežģītāk. Tas nerada riskus veselībai, taču augstā koncentrācijā aizkaļķos ierīcēm ūdens sildelementus. Ja vēlaties ar to tikt galā, būs jāliek ūdens filtrs pret kaļķi. Alternatīva ir regulāri mazgāt elektrisko tējkannu ar citronskābi un etiķi. Analīzēs, protams, redzēsiet arī citus ķīmiskos elementus un vēlams pasūtīt arī mikrobioloģiskās analīzes, lai saprastu vai ūdens nav piesārņots ar kanalizāciju.
Akas rakšanas izmaksas
Akas rakšanā lielākās izmaksas veido darbs. Otrajā vietā ir grodu pirkšana, kam seko maksa par pacēlāju, ja tāds tiek izmantots.
Pieņemot, ka aku rokat paši, būs jāmaksā tikai par grodiem un celtni. Ekonomiskajā variantā var iztikt arī bez celtņa, bet tad būs vajadzīgi vairāki stipri vīri un nedaudz meistarība. Viena groda cena ir aptuveni 60 eiro. Tālākais jau atkarīgs no tā, cik dziļi būs jārok.
Pašās beigās akai jāuzliek vāks. To varat izgatavot paši no saplākšņa,nopirkt veikalā gatavus plastmasas vākus vai veidot savas oriģinālas konstrukcijas akas mājiņas.
Finālā, atgriežoties pie ievadā minētā par āderēm. Teorētiski atrast tās nav sarežģīti. Paņemiet rīkstīti, kas izskatās pēc “Y”, turiet abus vienādos galus plaukstās un lēnām soļojiet pa zemes gabalu. Ja rīkstīte sāks straujāk cilāties, apakšā ir jābūt ūdenim. Tiesa, katram āderu “speciālistam” ir savs viedoklis par to, kur jārok, cik dziļi un kurā vietā. Rezultātā prātīgāk ir sekot zinātnei. Izpētiet zemes dzīļu karti un rociet aku vietā, kur redzams, ka apakšā ir pazemes ūdeņu slāņi. Jums izdosies.